Holivudas tērpu pavēlniece
Bez Edītes Hedas nav iedomājama Holivudas vēsture. Vairāk nekā 50 gadus ilgās karjeras laikā viņa tērpa Holivudas leģendas, runāja pretī kinoindustrijas varenajiem un neatklāja savu zvaigžņu noslēpumus, par to viņu cienīja gan aktieri, gan kinopaviljonu daudzie darbinieki.
Edīte Klēra Poznere piedzima Sanbernardīno pilsētiņā, kur tēvs Makss Pozners bija atvēris galantērijas veikaliņu un mamma, Anna E.Levija, dzimusi Sentluisā, kur viņa bija vienīgais bērns. Mamma apprecējās otreiz ar naftas biznesmeni Frenku, kuram vajadzēja daudz ceļot un Anna ar meiteni ceļoja līdzi.
Skolotāja kinoindustrijā- Kalifornijas Universtātē apguvusi franču valodu Edīte darba gaitas uzsāka kā skolotāja Holivudas meiteņu skolā, kur mācīja franču valodu. Alga nebija liela, tāpēc viņa pašmācības ceļā sāka apgūt mākslas vēsturi un ilgu laiku studēja Šināras Mākslas koledžā, lai papildinātu savu budžetu kā mākslas vēstures skolotāja. Iepazinusies ar kursabiedrenes Betijas brāli Čārlzu Hedu, viņa piekrita viņa bildinājumam un 1923. gadā kļuva par Hedas kundzi. Par Edītes kopdzīvi ar Čārlzu nekas daudz nav zināms, viņš aizrāvās ar alkoholu un šī tieksme viņu laulības laikā tikai pastiprinājās. Kad Edīte Holivudā bija kļuvusi par ievērojamu personu, viņa uz sarīkojumiem gāja cēlā vientulībā, lai pēc tam nebūtu jātaisnojas, kāpēc Čārlzs atkal piedzēries. Kad 1938. gadā Čārlza netikums sasniedza savu apogeju, Edīte iesniedza šķiršanos prasību, bet vīra uzvārdu paturēja sev kā savu firmas zīmi.
Pirmo reizi Heda nokļuva kinostudijā kad vēl strādāja Holivudas meiteņu skolā, kur mācījās režisora Sesila B. Milla meitas, kas izkārtoja ekskursijas savām klasesbiedrenēm uz kinostudiju. Edīte nudien nebija sajūsmā par kinostudiju aizkulisēm, bet padzirdējusi, ka Famous Plauers-Lasky, kas vēlāk pārtapa par Paramount studiju, meklē skiču mākslinieku darbam vasaras nometnē, viņa pieteicās darba intervijai. Ieradusies uz pārrunām Edīte neatzinās, ka līdzi paņemtās skices nav viņas pašas, bet gan ar viņas vārdu parakstīti skolēnu zīmējumi. Heda bija pārsteigta par rezultātu, studijas pārstāvji atzinīgi novērtēja viņas talantu un piedāvāja 50 dolāru lielu algu nedēļā. Heda nokļūst kino industrijā.
Pacietīgais Bebrs- Atrašanās starp skaistām sievietēm, no Edītes prasīja pamatīgu saņemšanos, jo, kaut arī viņai tika teikti komplimenti, viņa tos par pilnu neņēma. Edītei bija slikta redze un tas automātiski nozīmēja brilles. Otra ķibele bija zobi, -ar klasisku Holivudas smaidu viņa nevarēja lepoties. Jau skolas laikā iemantojusi iesauku Bebrs, viņa bija iemācījusies tik ļoti sevi disciplinēt, ka nesmaidīja. Tikai 30. gados pēc aktrises Barbaras Stenvikas ierosinājuma viņa aizgāja pie zobārsta, lai atbrīvotos no šī kompleksa. Lielāki ienākumi radīja Edītei drošības sajūtu , bet arī atvairīja domas par mājas dzīvi, viņa aizrautīgi lasīja grāmatas par tērpu vēsturi :Francijas mežģīnēm, audumiem, par visu, kas varētu noderēt darbā.1925. gadā Paramount sāka strādāt tērpu mākslinieks Treviss Bentons, kurš bija izpelnījies slavu kā Mērijas Pikfordes kāzu kleitas dizainers. Viņa alga bija trīsreiz lielāka par Edītes ienākumiem, viņam bija dažādas privilēģijas, bet viņa nekādus skandālus netaisīja. Par spīti nelabvēļiem, viņi kļuva par labiem draugiem. Tomēr doma, ka viņa ir tikai asistente, jauno Edīti grauza, jaunā sieviete vēlējās sevi pierādīt. Šādu iespēju deva Sesils B. De Mills. Iecerētais triumpfs izrādījās vien labamācībstunda, Heda turpināja ģērbt kalpones, vecmāmiņas, einuhus un bērnus, bet Treviss bija atbildīgs par zvaigžņu garderobi.
Tas, kas tobrīd notika Holivudas tērpu modē, bija prātam neaptverams. Līdz 20. gadiem varoņu apģērbus atrada pašu aktieru skapjos vai teātru noliktavās, turpretī tagad no ekrāna plūda greznība un Bentons mērojās spēkiem ar MGM tērpu mākslinieku Adriānu, kura pārziņā bija aktrises Grēta Garbo un Džoana Kroforda. Elitārā mode, ko no Eiropas atvedušas Holivudas slavenības, Amerikā tika padarīta vēl ekstravagantāka.
Pirmā kliente- sekssimbols- Bentonam tik ļoti nepatika aktrise Klēra Bova, ka viņas ģērbšanu atstāja Edītes pārziņā. Apvienot seksīgumu un bērnišķīgumu , pēc Trevisa domā, bija neiespējami. Klēra bija maza auguma, vienvārdusakot- sardeli apģērbt nav iespējams. Taču Edīte bija citās domās. Viņa klusēdama noklausījās Bovas mīlas dekās, Edīte par to sajūsmā nebija, taču tērpu laikošana bija ilgstošs process un no komunikācijas izvairīties nebija iespējams. Pēc Bovas nāca Holivudas pirmā platīnblondīne Džīna Hārlova un meksikāņu skaistule Lupe Velesa.
Pagājušā gadsmita 30. gados ekonomiku sagrāva Lielā depresija un tas attiecās arī uz Holivudu, tiesa, ne taupības ziņā. Amerikāņu augstākā sabiedrība savilka jostas ciešāk, savus tērpus vairs nepasūtīja pie Eiropas dizaineru namiem. Holivudas filmas kļuva par pirmo modes placdarmu, kur samijās glamūrs un elegance, pārbagātība un uzdrošināšanās. Tērpi, kas bija mugurā aktieriem bija ideāla reklāma pašam dizaineram, un zīda kleitas kā Kerolai Lombardei un kažokādas kā Dzoanai Krofordei, frizūru kā Marlēnai Dītrihai, vēlējās katra amerikāņu mājsaimniece. Bentons brauca uz Eiropu parakstīt līgumus ar mežģīņu, zīda un citu fabriku īpašniekiem, bet Edīte izvilka lielo lozi. Viņai bija jāģērbj Meja Vesta, kas jau bija guvusi skandalozu slavu Brodvejā un izcēlās ar brīvu attieksmi pret seksualitāti. Abu pirmā tikšanās izvērtās par draudzību mūža garumā. Edīte ģērba Vestu arī viņas pēdējai filmai, kad dīvai bija 85 gadi. Vesta uzsvēra, ka viņa nevalkā korsetes un zīds viņu iekļāva kā otra āda, par ko puritāniskās skatītājas krita vai ģībonī par šādu bezkaunību. Bet Edītes vārds rotājās filmu titros.. Viņas nākamā zvaigzne bija Šērlija Templa, ko dizainere ietērpa atbilstoši Amerikas kinoprinceses statusam-rišiņas, volāni, lentas. Edīte bija producentu un režisoru sapnis, jo spēja iekļauties termiņos un budžetā un apmierināt jebkuras zvaigznes untumus.
Otrais pasaules karš ievieš korekcijas, Edīte cenšas atrast materiālus, bet nekas cits neatliek kā paziņot, ka „Tagad modē ir kokvilna!”. Ar padomiem, kā labi izskatīties, Edīte neskopojās, viņas ieteikumus publicēja gan avīzes, gan žurnāli, viņa uzstājās radio, vēlāk televīzijā, kā arī bija viena no pirmajām, kas ar profesionālu aci novērtēja sieviešu pārvērtības. Edīte uzrakstījusi divas grāmatas-50 gadu beigās iznāca „Tērpu doktore”, kurā bija gan stāsti no Edītes Holivudas dzīves, gan padomi kā ģērbties dažādās dzīves situācijās. Šī grāmata ātri kļuva par bestselleru un Edīte devās turnejā pa Ameriku, autogrāfu sniegšanu apvienojot ar modes šoviem.
Amerikas Kinoakadēmija beidzot atzina kostīmu mākslinieku veikumu un 1948. gadā pirmo reizi tika izsludināta Oskara balva par sasniegumiem šajā jomā. Par filmu „Imperatora valsis” tika nominēt arī Edīte Heda. Viņa bija pārliecināta, ka saņems balvu par skaistajiem Vīnes tērpiem, bet piedzīvoja vilšanos, bet viņas sasniegumi 35 nominācijās taustāmos Oskara vīriņos pārvērtās astoņas reizes. Pirmo Oskaru Edīte saņēma jau nākamajā gadā.
Karjeras virsotnē- Piecdesmitie gadi bija labākais laiks Edītes karjerā. Viņai jau bija pāri piecdesmit, filmogrāfijā jau pāri par 500 ierakstu, taču tuvojās jauna –televīzijas ēra. Heda tērpa mēmā kino zvaigzni Gloriju Svensoni, jūsmoja par Merlinu Monro, piešķīra eleganci Betai Deivisai, Elizabeitei Teilorei un Greisai Kellijai. Edīte Heda bija atbildīga par Greisas Kellijas garderobi, abas kļuva par draudzenēm un kopā iepirkās, īpašu uzmanību pievēršot kurpēm un cimdiem.
1974. gadā Edītes Hedas vārdā nosauca zvaigzni Holivudas bulvārī. Viņai bija viss, par ko jaunā skolotāja, pirmo reizi nokļuvusi kinostudijas paviljonā, sapņot nevarēja- viņa bija leģenda. Edītei Hedai sāka streikot veselība, viņa gan smējās, ka visticamāk nomirs kinostudijas tērpu nodaļā Neskatoties ne uz ko, viņa uz dzīvi un darbošanos skatījās ar lielu optimismu, taču no saviem tērpiem un pielūdzējām viņa atvadījās 1981. gada 24. oktobrī.
